Akadēmiskais centrs1923. gada 27. septembrī Latvijas valsts Saeimā apstiprināta Latvijas Universitātes 1. Satversme, kas nozīmēja 1919. gada 28. septembrī dibinātās Latvijas Augstskolas leģitīmu pārsaukšanu par Latvijas Universitāti (LU). 1. LU Satversme arī nostiprināja LU kā leģitīmu augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības institūciju neatkarīgajā Latvijas Republikā. 1. LU Satversmes izstrādē piedalījās profesori Ernests Felsbergs un Jānis Ruberts, no kuriem E. Felsbergs kļuva par juridiski pirmo LU rektoru, bet J. Ruberts par juridisko otro jeb E. Felsberga amata pēcteci; pirms tam
J. Ruberts panāca LU statūtu leģitimēšanu dzīvē. 1. LU Satversmes svarīgākie panti ir 3. un 4. panti. 3. pants noteica latviešu valodu kā oficiālo studiju valodu, bet 4. pants noteica autonomiju no valsts politikas. 1. LU Satversme zaudēja savu spēku 1940. gada jūnijā, kad Latvijas valsti okupēja PSRS. Par 1. LU Satversmes kontinuitātes turētāju var uzskatīt 2. LU Satversmi, ko 1991. gada 18. septembrī apstiprināja atjaunotās Latvijas valsts Augstākā padome (pēc 1993. gada Saeima) laikā, kad LU rektora amatā bija Juris Zaķis. Tomēr, saskaņā ar 1995. gada Latvijas Republikas Augstskolu likumu, 1998. gada 5. februārī Latvijas valsts Saeima apstiprināja 3. LU Satversme, kas joprojām ir juridiskā spēkā, kaut arī tās tiesību akts zaudēs spēku 2022. gada 1. jūnijā.
Par Latvijas Universitātes Satversmi
Kā uzbūvēt valsti: Latvijas Universitātes dibināšana
Avots: LU Muzejs