"Darbs pirmsskolā ir atbildība un privilēģija vienlaikus — būt līdzās bērnam viņa pirmajos atklājumos un ielikt pamatus turpmākajai dzīve", saka LU Madonas filiāles 2026. gada ziemas absolvente Evita Šuļja. Foto no personīgā arhīva.

Latvijas Universitāte (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Pirmsskolas skolotājs" LU Madonas filiāles 2026. gada absolvente Evita Šuļja savā profesionālajā darbībā pārliecinājusies, ka bērna attīstības pamati tiek likti jau pašos pirmajos dzīves gados. Studiju laikā gūtās zināšanas un pētnieciskā pieredze viņai ļāvusi padziļināti pētīt matemātiskās valodas attīstīšanas iespējas pašiem mazākajiem bērniem, īpaši izmantojot āra vidi kā dabisku un daudzveidīgu mācību telpu. Evitas stāsts ir par drosmi uzsākt studijas, par neatlaidīgu darbu un par pārliecību, ka profesionālā izaugsme ir nepārtraukts process. Aicinām iepazīties ar Evitas pieredzes stāstu un atziņām, kas var iedvesmot gan topošos pedagogus, gan ikvienu, kurš tic kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nozīmei!  

"Mans vārds ir Evita Šuļja, un es strādāju Gulbenes novada Lizuma pamatskolas pirmsskolas izglītības iestādē par skolotāju. Ikdienā esmu kopā ar pašiem mazākajiem bērniem, viņu pirmajiem atklājumiem, zināšanām un mazajiem brīnumiem. Pedagoga darbā man ir ļoti svarīgi, lai bērnu pirmā mācību pieredze būtu piepildīta ar siltumu, drošību un patiesu prieku. 

Savu profesionālo ceļu sāku kā skolotāja palīgs. Doma par studijām bija radusies jau agrāk, taču to vienmēr atliku. Izšķirošais pamudinājums bija iestādes vadītājas Daces Eihmanes iedrošinājums uzsākt studijas, jo viņa saskatīja manī potenciālu un vēlmi augt. Šī uzticēšanās deva man drosmi noticēt pašai sev. Esmu no sirds pateicīga par šo atbalstu - tas kļuva par pamatu manai profesionālajai izaugsmei.

Mana kvalifikācijas darba tēma bija “Matemātiskās valodas sekmēšana āra nodarbībās 1,5–3 gadus veciem bērniem”, darba zinātniskā vadītāja – docētāja Jana Buboviča. Tēmu izvēlējos, jo matemātika man vienmēr ir bijusi tuva un saistoša. Vēlējos pētīt, kā matemātikas prasmes iespējams attīstīt pašiem mazākajiem bērniem, izmantojot dabas vidi kā pieejamu, daudzveidīgu un bezmaksas mācību resursu. Man bija svarīgi pierādīt, ka matemātiskā domāšana sākas jau agrīnā vecumā un to iespējams veiksmīgi attīstīt ikdienas rotaļdarbībā ārā.

Pētījuma rezultāti apliecina, ka pedagoģiskā pieeja, kurā uzsvars tiek likts uz bērna praktisku un aktīvu darbošanos āra vidē, ir efektīvs mācīšanās veids pirmsskolas izglītībā. Bērnu zināšanas un prasmes uzlabojas, ja pedagoģiskajā procesā viņiem tiek nodrošināta iespēja radoši un patstāvīgi darboties, saņemot pedagoga atbalstu un pozitīvu motivāciju. Īpaši nozīmīgi bija novērot, ka bērni āra vidē kļūst drošāki, iniciatīvām bagātāki un labprāt iesaistās matemātiskās sarunās. Pētījumu noteikti varētu turpināt, piemēram, salīdzinot divu bērnu grupu mācību sniegumus – vienu, kas apgūst prasmes telpā, un otru, kas mācās āra vidē. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu matemātiskās valodas attīstību, pedagogiem ieteicams regulāri iekļaut āra rotaļnodarbības, pielāgojot tās bērnu vecumposmam un individuālajām spējām.

Izvērtējot studiju procesu, būtisku grūtību nebija. Darba izstrādes laikā saņēmu profesionālu atbalstu no kvalifikācijas darba vadītājas, par ko esmu no sirds pateicīga. Savukārt ģimene – vīrs un bērni – sniedza nozīmīgu emocionālo atbalstu, iedrošinājumu un motivāciju. Viņu sapratne, pacietība un ticība maniem spēkiem bija mans lielākais spēka avots, par ko viņiem saku milzīgu paldies.

Saņemot vērtējumu “teicami”, jutos patiesi pacilāta un ļoti priecīga. Visu dienu pavadīja patīkamas sajūtas un saviļņojums. Šis vērtējums man ir apliecinājums ieguldītajam darbam un iegūtajām zināšanām, apliecinājums ticībai sev un saviem spēkiem. 

Manas studijas ar šo posmu nebeigsies – tas ir tikai sākums. Šobrīd pētu un apsveru iespēju turpināt studijas. Pēc intensīvā divu gadu un piecu mēnešu studiju procesa jūtams, ka pietrūkst ierastās akadēmiskās rosības un darbu izstrādes. Brīvais laiks kalpo kā motivācija turpmākai profesionālajai un akadēmiskajai izaugsmei. Vēlos arī turpmāk pilnveidot savas zināšanas un attīstīt jaunas idejas darbā ar bērniem.

Piesakoties studijām, bija nedaudz bail no nezināmā, jo bija pagājuši vairāki gadi kopš iepriekšējām mācībām. Bija neziņa un šaubas par spēju apvienot studijas ar darbu un ģimenes dzīvi. Tomēr studiju gaitā pārliecinājos, ka ar ticību sev un mērķtiecīgu darbu viss ir iespējams. Topošajiem studentiem ieteiktu nebaidīties un uzticēties saviem spēkiem, jo katrs izaicinājums ir iespēja augt, un katrs spertais solis mūs tuvina mērķim.

Studiju laikā iepazinu daudz iedvesmojošu cilvēku un ieguvu jaunus draugus – šis posms paliks atmiņā kā ļoti vērtīgs un neaizmirstams. Tā bija pieredze, kas mani stiprināja gan kā pedagogu, gan kā personību."

Evita, sirsnīgs paldies par stāstījumu, un īpašs prieks par Jūsu mērķtiecību, drosmi uzsākt studijas un ļoti labiem sasniegumiem, kas vainagojušies ar vērtējumu “teicami”. Šis Madonas filiālei ir noslēdzošais izlaidums, un tas padara brīdi īpaši emocionālu. Kā pušķī, kur katrs zieds ir nozīmīgs, arī Jūs esi daļa no mūsu kopīgā stāsta – paldies, ka ar savu darbu un attieksmi esi to bagātinājusi! Lai priekšā vēl daudz jaunu ieceru, drosmīgu mērķu un skaistu profesionālo ziedēšanas brīžu!

Lolita Kostjukova

LU Madonas filiāles vadītāja

Lasītāj, iedvesmojies no citiem stāstiem sadaļā Studentu un absolventu stāsti

Dalīties