Madonas filiāles studente Līna Paimiņa. Foto no personīgā arhīva.

Šonedēļ uz sarunu aicināju Līnu Paimiņu, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju porgrammas “Sporta treneris” Madonas filiāles 2. kursa studenti. Līna no Ventspils ir pārcēlusies uz dzīvi Vecpiebalgas pusē, kur aktīvi vada jaunatnes lietas un veselību veicinošus projektus, praktiski pielietojot Universitātē iegūtās zināšanas.

Līna, pastāstiet, lūdzu, kā ir veidojies Jūsu sportiskais gars!

Atskatoties uz bērnības un jaunības gaitām Ventspilī un tās piedāvātajam iespējām, centos izmantot un izmēģināt visas sporta skolas “Spars” sniegtās iespējas. Sāku ar populārāko sporta veidu Ventspilī -  basketbolu, kam sekoja vieglatlētika, futbols, kikbokss, līdz vairākus gadus favorīta vietu ieņēma teniss, līdz brīdim, kad mani uzrunāja smaiļošanas treneris Eriks Eglītis: “Varbūt vēlies pamēģināt?” Un pamēģināju ar sekmīgu dalību vietējā mēroga čempionātos, Latvijas olimpiādēs un starptautiskās sacensībās. Tenisu pakārtoju hobija līmenī, līdz brīdim, kad pārtraucu aktīvas sportista gaitas, turpināju aktīvu dzīvesveidu pilnveidot ikdienā, paralēli studējot un strādājot, aktīvi iesaistoties dažādos taku skrējienos, orientēšanas treniņos un pusmaratonu skriešanas sacensībās.

Kā ir veidojies Jūsu studiju ceļš no Ventspils uz Madonu?

Absolvējot Ventspils Valsts 1. ģimnāziju, savas studijas gaitas uzsāku Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē. Paralēli strādāju ēdināšanas sfērā, kas bija lieliska pieredze vispārēju komunikācijas prasmju attīstībā, Zināšanas finanšu sfērā realizēju, strādājot bankā “Citadele” par vecāko finanšu konsultanti un jauno darbinieku mentoru, bet sirds dziļumos zināju, ka tā nav mana profesija.

Studiju laikā un pēc tām, iepazīstot darba tirgus piedāvātās iespējas, man vienmēr bija neatbildēts jautājums: vai tiešām tas ir priekš manis? Līdz brīdim, kad ar ģimeni nolēmām pārcelties uz dzīvi laukos un uzsāku savas darba gaitas Vecpiebalgas apvienības pārvaldes Jaunatnes lietu nodaļā.

Aktīvi strādājot un pilnveidojot sevi neformālajā izglītībā, paralēli pētot un analizējot aktīva dzīvesveida ietekmi uz vispārējo emocionālo, fizisko, garīgo labsajūtu, beidzot varēju atbildēt uz jautājumu, ko vēlos studēt kā nākamo.

Pētot studiju iespējas visās no saistošajam augstskolām – tieši Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes studiju programma “Sporta treneris”, bija atbilstoša un saistoša, tās pieejamības dēļ, jo tiek nodrošinātas gan klātienes, gan neklātienes lekcijas. Uzsākot studijas Latvijas Universitātē, manas sākotnējās ekspektācijas tika papildinātas vairākkārt, jo jauniegūtās zināšanas varēju integrēt tiešajos darba pienākumos kā Vecpiebalgas apvienības Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja un Veselības veicināšanas projektu koordinatore, kur savus mācīšanās rezultātus, varu realizēt ikdienas darba pienākumos.  

Studijas, viennozīmīgi, nav tikai par sportu, tā ir studiju programmas pamatsastāvdaļa, uz to tiek būvēts tilts caur anatomijas, bioķīmijas, uztura, psiholoģijas, un vadības prizmu.

Vai grūtības nerada tas, ka katru sestdienu agri no rīta ir jābrauc no Vecpiebalgas studēt?

Manuprāt, galvenais ir, ka tu sevi noskaņo. Studijas apmeklēju ar prieku, neskatoties uz nogurumu vai papildus veicamajiem darbiem, bet tas nebūtu iespējams bez ģimenes atbalsta un motivācijas pilnveidoties.

Dažkārt studijas notiek arī attālināti, Microsoft Teams vidē. Kas ir tas pozitīvais, ja studijas notiek šādi, attālinātii?

Viennozīmīgi pozitīvais ir tas, ka tiek ietaupīts laiks, kas tiktu pavadīts ceļā, un lekcijas, kurās ievertas prezentācijas un grupu darbi, var ērti un kvalitatīvi realizēt arī attālināti.

Studiju porgrammā “Sporta treneris” ir iespēja apgūt vienu no četrām kvalifikācijām – futbols, basketbols, volejbols, teniss. Jūs izvēlējāties apgūt tenisu. Atsevišķas praktiskās nodarbības notiek Rīgā, pie nozares profesionāļiem, piemēram, profesionālās tenisistes un treneres Irinas Kuzminas-Rimšas. Kā Jūs raksturotu šīs praktiskās nodarbības?

Praktiskās nodarbības ir neatsverams ieguldījums tenisa spēles praktisko un tehnisko zināšanu attīstībā. Nodarbības tiek strukturētas no pamatiem, kas palīdz atsvaidzināt esošās zināšanas un papildināt jaunas. Studiju procesā pārliecinos, ka gadu laikā ir ļoti daudz kas mainījies tenisa spēles pilnveidē gan no apmācamā, gan no trenera skatu punkta un nepieciešamajām kompetencēm, lai strādātu par treneri pēc studiju absolvēšanas.

Vai Jūs iedvesmo arī kursabiedri?

Viennozīmīgi – lielākais ieguvums ir studēt studiju programmā, kas tiešām sirdij tuva un iespēja jauniegūtās zināšanas realizēt gan profesionālajā, gan individuālajā pilnveidē ikdienā. Mani kursabiedri 2. kursā, ir lieliski piemēri, kādiem būtu jābūt izciliem treneriem. Kā piemēru varu minēt basketbolisti Ievu Kūlīti un futbolistu Edgaru Jansonu, kuri paralēli izcilai sportista karjerai, savai ģimenei un uzņēmējdarbībai veic jauno sportistu apmācību, pamatojoties uz gadu gaitā uzkrātajām zināšanām un augstākās pilotāžas empātiju pret darbu un jaunajiem sportistiem, kas ir neatsverams ieguldījums sabiedrībā kopumā.

Fantastiskā filiāles vadītāja Lolita, kuras profesionalitāte studiju programmas komunikācijas jautājumos veido izcilu Latvijas Universitātes tēlu!

Kādas ieceres, domas, virzieni par kvalifikācijas darba pētījumu, kura aizstāvēšana plānota jau nākamās ziemas sākumā?

Analizējot esošo situāciju lauku reģionos, sava kvalifikācijas darba pētījumā vēlos pētīt tieši jaunu sporta veidu attīstību lauku reģionā, pētīt un analizēt esošo situāciju un iespējas realizēt sporta attīstībā balstītus pasākumus nākotnē.

Vai un kādi ir Jūsu nākamo gadu akadēmiskie izaicinājumi?

Viennozīmīgi pēc studiju programmas “Sporta treneris” absolvēšanas, es  turpināšu studijas Latvijas Universitātē un ceru, ka līdz tam brīdim izvēlētajā bakalaura studiju programmā “Sports, tehnoloģijas un sabiedrības veselība” būs iespēja studēt arī neklātienē.

Līna, lūdzu, pastāstiet par savu darba ikdienā Vecpiebalgā!

Šobrīd strādāju Cēsu novada Vecpiebalgas apvienības pārvaldē, kur esmu Jaunatnes lietu nodaļas vadītāja un Veselības veicināšanas projektu koordinatore. Mani tiešie darba pienākumi ir saistīti ar dažādu neformālo izglītības aktivitāšu pilnveidošanu, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī, arī dalību dažāda veida Erasmus+ un Eiropas solidaritātes korpusa projektos, analizējot atgriezenisko saiti no pilnveidotajām aktivitātēm. No tām varam secināt, ka jaunieši vēlas piedalīties aktivitātēs, kas balstītas uz kustību un aktīva dzīvesveida integrāciju ikdienā, lai uzlabotu arī vispārējo emocionālo stāvokli. Sadarbojoties ar Vecpiebalgas apvienības pārvaldes sporta organizatoru, tiek plānoti un īstenoti dažāda veida projekti un akcijas, lai sniegtu jauniešiem un vietējiem iedzīvotājiem lietderīga laika pavadīšanas iespējas savā reģionā.

Kādas vēl ir Jūsu intereses?

Pēc manām domām, esmu salīdzinoši aktīvs cilvēks, kuram patīk izmēģināt jaunas  lietas, lai vairotu zināšanas un būtu arī piemērs jauniešiem, kuriem, iespējams, vēl nav izkristalizējusies profesijas izvēle. Mans motīvs ir šāds: “Labāk pamēģināt, nekā nožēlot neizdarīto!”.

Manas intereses tehniskajā jomā šobrīd tiek realizētas pavisam jaunā projektā, kas ir 3D printēšana, kur jau pirmie darbi ir veiksmīgi izprintēti. Paralēli tiek plānots un startēts arī dažādos uzņēmējdarbības projektos un varu teikt: “Bez kustības, mērķi nesasniegsi!”

Sarunas noslēgumā, kāds būtu Jūsu vēlējums filiāles studentiem un tiem, kuri plāno izvēlēties sporta trenera profesiju un uzsākt studijas?

Mūsu vislielākais trūkums ir tāds, ka mēs pārāk ātri nolaižam rokas. Vispareizākais ceļš uz veiksmi, kā mudinājis zinātnieks un izgudrotājs Tomass Edisons, ir: “Visu laiku mēģināt vēl vienu reizi!”

Līna, pateicos par labiem vārdiem, sarunu un tai veltīto laiku!

 

Dalīties